Sākumā gribēju blogā video izmantot Silverlight, bet tas maz kuram ir uzinstalēts. Es vēl neslimoju ar lieluma māniju tādā mērā, lai domātu, ka cilvēki manu aizvēsturisko muļķīgo klipu dēļ liks savā kompī kaut ko nesaprotamu. Tāpēc es sāku skatīties, kas darās ienaidnieka nometnē, proti, Adobe flash video. Pie reizes papētīju, kas vispār notiek multimediju informācijas digitālās kodēšanas nometnē.
Ābece un glosārijs
Kodeks – programma, kas izmanto noteiktus kodēšanas un dekodēšanas algoritmus video saspiešanai. Kodeks – standarta realizācija, tas ir, dokumenta, kurā noteikts, kāds būs rezultāts, un kā tas ir jāatskaņo. Tādā veidā tiek panākta saderība: to, ko saspiedis DivX, var atskaņot XviD, un otrādi. Kodeks sastāv no kodētāja un dekodētāja, no šejienes arī nosaukums.
Konteiners – faila formāts, kurā glabājas saspiestais video.
Klasiskais aizvēsturiskais konteiners – AVI, Microsoft mīl savu ASF (paplašinājums ASF vai WMV), flash – FLV, uz DVD – IFO/VOB, jaunais konteiners visu mīlētajam H.264 – MP4, Quick Time izmanto savējo (ar paplašinājumu MOV), anime fani izmanto matrjošku (.MKV), nu bet vispār Vikipēdijā viss ir
Lielākā daļa konteineru ļauj sabāzt sevī video, kas saspiests ar dažādiem kodekiem. Faila paplašinājums arī var būt dažāds, tas nav principiāli.
DirectX filtrs – īpašs programmas formāts kodekiem, kas ļauj citām programmām (parasti pleijeriem) tos izmantot. Piemēram, lai atskaņotu video formātā MPEG4 , ko izveidojis kodeks DivX, ar pleijera ZoomPlayer palīdzību, jūs varat uzinstalēt filtru XviD, kas ietver sevī kodeka MPEG4 realizāciju. Vai uzinstalēt dzimto DivX kodeka filtru.
Vēsture un teorija
Uz DVD un satelīta pārraidēs, ja atceraties, tiek izmantots senais kodeks MPEG-2. Konsorcijs MPEG darbu nepārtrauca, un radīja likumīgo mantinieku MPEG-4 2. daļu (parasti saka vienkārši MPEG-4), kas izplatījās sava ārlaulības brāļa DivX, un puslikumīgā bastarda XviD izskatā. Tomēr gar viņiem mums tagad maza daļa, jo salīdzinoši sen parādījās progresa virsotne – uz procesoru rijīgais H.264, jeb MPEG-4 10. daļa. Tas tagad ir visur: telefonos, spēļu konsolēs, kā arī to bieži atbalsta speciāli aparatūras paātrinātāji un pat videokartes kā ATI HD2600. H.264, saprotama lieta, saspiež vislabāk pie tās pašas kvalitātes, nu vai kvalitāte ir augstāka pie tā paša izmēra.
Paralēli sarosījās Microsoft, un izveidoja kaut ko līdzīgu – Windows Media lietas attīstību (parasti .wmv konteinerā) ar nosaukumu VC-1. Atšķirības no H.264 – it kā mazākas prasības pret procesoru dekodējot, iespējams – reizēm nedaudz labāka kvalitāte.
Abus šos kodekus aktīvi izmanto ne tikai video pirāti trakeros, kā jūs padomājāt, bet arī augstas izšķirtspējas diskos Blu-ray un HD-DVD (Pēdējais jau ir nolicis karoti).
Bet lūk, kas ir bēdīgi – līdz zināmam laikam internetā, tas ir tur, kur augsta saspiešanas pakāpe būtu bijusi visvairāk pieprasīta, valdīja visāda duļķaina aizvēsture. Un tas viss tāpēc, ka galvenais video piegādes veids tīmeklī ir flash, bet tas atbalstīja tikai diezgan vārgus komerciālos kodekus, kuru nosaukumi vēsturē nepaliks.
Piedevām vēl Adobe priekš flash video izmantoja arī savu pašu flv konteineru, kas webmāsteriem laimi arī nevairoja – nācās video ne tikai pārkodēt, bet arī pārpakot.
Par laimi, Microsoft sarosījās un izlaida Silverlight. Tas vispār daudzējādā ziņā ir labs, bet dotajā gadījumā mūs interesē tas, ka tas atbalsta lielisko kodeku VC-1. Tomēr mēsls nav par rutku saldāks – formāts ir slēgts, savējais, turklāt vēl ASF konteinerā. Un galvenais – maz kuram uz kompja stāvēja Silverlight, tā ka kvalitāti izslāpušajiem webmāsteriem tas arī nav izeja.